Bēthovena muzikālā darbība

   Es izvēlējos šo video, jo tajā tiek atskaņota viena no populārākajiem darbiem Bēthovenam- Uvertīra "Egmonts". Paskatoties šo video var sajust Bēthovena rakstu stilu un skaistumu.

   L. van Bēthovens spēlēja gan brīvas improvizācijas, gan savas agrīnās sonātes, kurās nav nekā skolnieciska vai bērnišķīga. Izceļas “Patētiskā sonāte”, fantāzijsonāte op. 27 Nr. 2, kas vēlāk iedēvēta par “Mēnesnīcas sonāti”. Pavisam drīz radās vēl vairākas konceptuāli dziļas, nopietnas jaunā laikmeta sonātes, kuru skaitā ir arī  “Apasionāta”. Vēlāk radušās arī lielas simfoniskas koncepcijas: divas pirmās simfonijas un trīs klavierkoncerti, virkne kamermūzikas darbu, balets “Prometejs” un citi sacerējumi. Par noteiktu lūzuma punktu komponista radošajā biogrāfijā uzskatāma Trešā simfonija Eroica (veltīta Napoleonam). Radošajā ceļā nozīmīgas virsotnes ir dramatiski nospriegotā, bet finālā triumfāli himniskā Piektā simfonija un Sestā – “Pastorālā”. Plašu rezonansi guva Septītā simfonija. Taču nozīmīgi ir arī trīs koncertžanra darbi (Vijolkoncerts, Ceturtais un Piektais klavierkoncerts), kā arī slavenās uvertīras "Koriolāns" un "Egmonts".

Komentāri

Jauni komentāri nav atļauti.

Šī emuāra populārākās ziņas

Bēthovena ģimene un bērnība

  L. van Bēthovena tēvs bija dziedātājs galma kapelā. Vectēvs dziedāja tajā pašā kapelā un kļuva par tās vadītāju. Tādējādi zēns jau no bērnības bija saistīts ar muzicēšanas vidi. Tēvs vienubrīd gribēja no dēla izveidot “otru  Mocartu ”, taču šīs vēlmes nerealizējās, un Ludvigs sāka apgūt ikdienišķāku praktisko muzicēšanu .   Kad nomira vectēvs, ģimenes materiālais stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Zēnam agri bija jāpamet skola, taču viņš jau prata  latīņu ,  itāļu  un  franču  valodas, daudz lasīja.  Ap šo laiku jauneklis sāka arī komponēt, taču agrīnos darbus (to vidū populārā dziesmiņa ar J. V. fon Gētes vārdiem  Lied des Marmottenbuben ) necentās publiskot.  1789. gadā L. van Bēthovens sāka apmeklēt lekcijas Bonnas Universitātē , kur tobrīd brīvības vārds un gars bija ļoti spēcīgi. 1792. gadā pēc tikšanās ar caurbraucošo J. Haidnu, L. van Bēthovens devās uz Vīni, lai strādātu par altistu orķestrī un mācītos pie izcilā vec...
Lasīt vairāk

L. van Bēthovens

Attēls
    Izcils visu galveno klasicisma žanru pārstāvis (iespējams, atskaitot   operu , taču to kompensēja bagātīgi pārstāvētā mūzika dramatiskajam teātrim), ģeniāls simfoniķis, kurš gan izvērsa, gan padziļināja simfonijas žanra estētiskās un sociālās izpausmes. Principiāls novators, kurš paplašināja praktiski visu žanru mākslinieciskās iespējas un to atbalsi sabiedrībā. Bagātīgi izpaudies kameransambļa dažādajos sastāvos, komponists tuvinājās plašākai demokrātiskai auditorijai, jo mājas muzicēšana pakāpeniski pārvietojās no aristokrātijas pilīm, muižām, greznu privātnamu kompleksiem uz buržuāziskās publikas mājokļiem un izklaides vietām. Arī pati mūzikas dzīve demokratizējās – ne vairs sabiedriskais stāvoklis, bet reāla pirktspēja sāka noteikt koncertzāļu kā jaunu institūciju dzīvotspēju. Un jaunajai publikai vajadzēja arī jaunu repertuāru – tādu, kas atbilda vidusšķiru iespējām gan izpratnes, gan reprezentācijas laukā. L. van Bēthovens principiāli veicināja šos procesus, sav...
Lasīt vairāk